“Es mīlu Tevi, Latvija” ir jauna, iedvesmojoši patriotiska koncertlekcija skolēniem visā Latvijā. Tā ir veidota kā dziesmu spēle ar aktīvu auditorijas līdzdalību ar mērķi iedvesmot Latvijas jauniešus lepoties ar mūsu kultūras mantojumu, kuras laikā skolēni izpētīs Latvijas mantojumu estrādes mūzikā, uzzinās jaunu informāciju ne tikai par mūsu muzikālo mantojumu, bet arī citām kultūras vērtībām, iepazīs folkloras mantojumu. Koncertā izskanēs Zigmara Liepiņa, Mārtiņa Brauna, Renāra Kaupera, Mārtiņa Freimaņa, Guntara Rača un citu komponistu radītā mūzika.

Nodarbībā “Danči un rotaļas. Rudenāji” skolēni iepazīs un izdzīvos rudens laika latviskās tradīcijas, uzzinās par rudenāju nozīmi gada ritumā, ražas laika simboliku, paražām un vērtībām cilvēka dzīvē.

Tāpat skolēni uzzinās, kas ir maskošanās vecīšos, jumja klaips, jumja vainags, umurkumurs, zīlēšana tīrumā, jumja ķeršana, svētku uguns, “Cīņa ap steberi”, veļu mielošanās un daudz kas cits, kā arī iepazīs Apjumības un Veļu laiku latviešu folklorā.

Nodarbības laikā skolēni tiks iesaistīti dažādās rotaļās un dančos, kas saistītas ar norises tēmu.

Nodarbību vada etnomuzikalogs Ēriks Zeps.

Es mīlu Tevi, Latvija” ir jauna, iedvesmojoši patriotiska koncertlekcija skolēniem visā Latvijā.

Piedalās:
Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Jurģis Namejs Zvejnieks, Jelgavas novada un pilsētas jauniešu bigbends Raita Ašmaņa vadībā, deju studija un svētku koris.

Nodarbībā “Danči un rotaļas. Ziemassvētki” skolēni iepazīs latviešu Ziemassvētku tradīcijas, kā piemēram, bluķa vilkšanu, maskošanos, vilku dzīšanu, zīlēšanu, mīklu minēšanu un daudz ko citu.

Nodarbības laikā skolēni uzzinās, kas ir kūča, puzuris, ķisti un kas jāliek galdā svētku mielastā. Skolēni uzzinās, kādas ir galvenās Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas paražas, kas jāvelk mugurā svētku laikā un ar kādiem ticējumiem apveltīts šis laiks.

Praktisku aktivitāšu laikā skolēni paši tiks iesaistīti rotaļās un dančos, piedzīvojot svētku noskaņu caur kustību, ritmu un muzicēšanu.

Nodarbību vada etnomuzikalogs Ēriks Zeps.

Nodarbībā “Danči un rotaļas – Lielā diena” skolēni iepazīs, kā latvieši senāk svinēja pavasara saulgriežus, un izzinās šo svētku simboliku, tradīcijas un nozīmi cilvēka dzīves ritumā. Skolēni tiks iesaistīti tautas rotaļās, dančos un dziesmās, kā arī iepazīs tradicionālos mūzikas instrumentus – kokli, baubeni, trīdeksni un citus –, uzzinot, kā šie instrumenti izmantoti svētku svinēšanā un sadzīvē.

Nodarbības mērķis ir sniegt skolēniem zināšanas par pavasara saulgriežu simboliku latviešu kultūrā un attīstīt radošumu un muzikalitāti, piedaloties tautas rotaļās un dančos.

Nodarbība notiek interaktīvā formātā, apvienojot muzikālus priekšnesumus, kustību, sarunu un radošu līdzdarbošanos.

Nodarbību vada etnomuzikologs, folklorists Ēriks Zeps, kurš ikdienā darbojas arī postfolkloras grupā “Rikši”.

Koncerts veltīts Maestro Raimonda Paula ieguldījumam latviešu teātra un kino mūzikā. Kā komponists sadarbojās ar latviešu dzejniekiem, rakstniekiem un režisoriem, kā viņi kopā radīja teātra izrādes? Skolēni izzinās, kāda ir bijusi Maestro loma iemīļotākajās latviešu kino filmās, raisot pārdomas par mākslu mijiedarbību.

Kopā mēģināsim izprast, kas Raimonda Paula melodijas padara tik prātā paliekošas, kas ir tās akordu secības, melodiskie zīmējumi, ritma raksti, kas visvairāk raksturīgas Raimondam Paulam, un kādu iespaidu tās atstāj uz mums?

Koncertā skanēs mūzika no teātra izrādēm “Šerloks Holmss”, “Māsa Kerija” un “Meža gulbji” un kinofilmām “Vella kalpi”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Dāvana vientuļai sievietei”, kā arī citi labākie skaņdarbi no kino un teātra pasaules. Īpaši šim koncertam komponists Edgars Jass radījis jaunas, oriģinālas aranžijas Raimonda Paula kino un teātra dziesmām.

Norise pieejama no 2026. gada 5. janvāra. 

*Koncerts paredzēts 6.–12. klašu skolēniem.
**Koncertam ir nepieciešams projektors, kuru nodrošina mācību iestāde.

Koncertā skanēs latviešu komponistu mūzika, kas komponēta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laika posmā no 1991. līdz 2024. gadam, sākot no klasiskās mūzikas līdz pat rokmūzikai un popmūzikai, velkot paralēles starp mūzikas aktualitātēm pie mums Latvijā un pasaulē. Koncerta kodolu veidos mūzika, kas daudzu apziņā ir ieguvusi kulta statusu pēdējās desmitgadēs, taču vienlaikus jauniešiem ir mazāk pazīstama. Iepazīstot mūzikas stilus un žanrus, kas tiek radīti Latvijā, jaunieši labāk apzināsies Latvijas mūziku kā daļu no kopējiem procesiem.

Koncertā tiks atskaņota Raimonda Tiguļa, Ērika Ešenvalda, Renāra Kaupera, Jāņa Aišpura, Mārtiņa Freimaņa un citu komponistu radītā mūzika.

Šis koncerts ir pirmā daļa no mūzikas cikla, kas veltīts klasiskās mūzikas laikmetiem. Koncerta laikā jaunieši iepazīs tādus baroka laika spožākos mūzikas piemērus kā A. Vivaldi “Gadalaikus”, J.S. Baha “Tokātu un fūgu”, J. S. Baha Orķestra svīta nr. 3 un citus darbus čella, klasiskās vijoles un elektriskās vijoles izpildījumā, savienojot baroka laika mūziku ar mūsdienu tehnoloģijas iespējām. Koncertu papildina izzinoša informācija par komponistiem un viņu daiļradi, tostarp skolēniem ir iespēja vērot video grafiķes Madaras Plušas veidotas video projekcijas ar ievērojamākajiem baroka laika mākslas un arhitektūras darbiem.

Skaņdarbus koncertā izpilda Aleksandra Brīnuma (vijole) un Tomass Ančs (čells).

“Reiz Ziemassvētkos” ir Ziemassvētku koncerts, kurā skanēs tradicionālie Ziemassvētku baznīcas korāļi no Vācijas, Anglijas un Skotijas, latviešu ziemas saulgriežu tautasdziesmas un klasiskās mūzikas skaņdarbi.

Koncerta laikā skolēni aicināti dziedāt kopā ar mūziķiem, uzzināt par interesantām Ziemassvētku tradīcijām Latvijā un Eiropā, kā arī iesaistītes tradicionālā latviešu Ziemassvētku rotaļā, radot svētku sajūtu kopā.

Koncertu iespējams organizēt ar dažādiem mākslinieku sastāviem, par to iepriekš vienojoties: Mikus Abaroniņš un Arta Abaroniņa, Dagnis Roziņš un Toms Kursītis, Emīls Kivlenieks un Armands Rutkovskis, Patriks Tabaks un Artūrs Biķernieks.

Valsts svētku tēmai veltītajā koncertā skanēs jaunās paaudzes Latvijas komponistu mūzika. Komponisti radījuši skaņdarbus, kas viņiem asociējas ar Latviju un ar izvirzīto tēzi – man patīk dzīvot Latvijā.Dziesmas mīsies ar stāstiem par Latvijas kultūru, vērtībām un vēsturi.

Šim koncertam radīti skaņdarbi, kurus veidoši tādi mākslinieki kā Māra Upmane-Holšteine (grupa “Astro’n’out”), Jānis Aišpurs (grupa “The Sound Poets”), Kaspars Zemītis, Dagnis Roziņš un Roberts Memmēns (grupa “Citi Zēni”). Mākslinieku sastāvs (iespējams dažāds):Ivo Grīsniņš Grīslis un Arians Seviskis, Emīls Kivlenieks un Armands Rutkovskis, Artūrs Biķernieks un Kārlis Mangulsons.

Norises mērķis ir aktualizēt latviešu folkloru, īpašu uzmanību veltot tautasdziesmai kā tradīcijai, taču atklājot tautas mūzikas, džeza un popmūzikas simbiozes iespējas. Koncertlekcijas laikā atskaņos jaunas, orģinālas tautasdziesmu aranžijas, izmantojot dažādus mūsdienu mūzikas izteiksmes līdzekļus un stilus. Skolēni iepazīs tādu etnogrāfisko, moderno un klasisko instrumentu kā kokles, čella, zvangu, ģitāras, tridekšņa un digitālās skaņas veidošanas rīku savstarpējo mijiedarbību. Skolēni uzzinās par dažādiem skaņas veidošanas veidiem – audio cilpu veidošana, klasisko instrumentu skaņas izveides metodes un digitālās skaņas radīšana.

Izrādes pamatā ir pasaules atzinību iemantojusī Antuāna de Sent-Ekziperī filozofiskā pasaka. Skolēni norises laikā ne tikai iepazīst slaveno stāstu, bet A. De Sent-Ekziperī tēlainās līdzības par dzīves ceļu rosina pārdomas par vērtībām un tikumiem. Aktieru atveidotajā tandēmā satiksies Lidotājs un Mazais Princis, lai kopā ar skolēniem — rotaļīgi un vizuāli daudzveidīgi — izprastu būtisko par mīlestību, atbildību un savstarpējo attiecību dažādību un sarežģītību.

Izrādes muzikālo noformējumu veido tādas latviešu komponista Emīla Dārziņa radītās solodziesmas kā “Vēl Tu rozes plūc”, “Aizver actiņas un smaidi” u.c. Tās skolēniem radīs jaunus iespaidus par latviešu kamermūzikas pērlēm un papildinās A. de Sent-Ekziperī radīto pasauli, izceļot tajā iekodēto plašo emociju gammu un vērtības.

Radošā grupa
Režisore: Ance Kukule Sniķere
Aktieri: Uldis Sniķers, Emīls Kivlenieks

Koncertprogrammā “Leģendas mūzikā” skolēni iepazīs 20. un 21. gadsimta mūzikas leģendas – mūziku, kas ir ietekmējusi paaudzes un atspoguļo vēsturi. Turpinot koncertlekcijā “Sprādziens mūzikā” aizsākto sarunu, skolēni klausīsies Latvijā radītu mūziku un atcerēsies, kā mūsu leģendas ir ietekmējušās no aktualitātēm pasaulē. Programmu papildina īpaši sagatavots videomateriāls ar dziesmu vārdiem un oriģinālajiem mūzikas video. Koncertlekcijas programmā izskanēs mūzika, ko radījusi “Eolika”, Zigmārs Liepiņš, “Līvi”, Imants Kalniņš un citi.

Koncertlekcija par latviešu dižākajiem un iemīļotākajiem dzejniekiem un to, kā viņu darbus varam satikt arī mūzikā. Skolēni uzzinās par Aleksandru Čaku, Raini, Imantu Ziedoni, Aspaziju, Vizmu Belševicu, Klāvu Elsbergu, Ojāru Vācieti un citiem, klausoties skaistākās dziesmas ar aplūkoto dzejnieku tekstiem, viesojoties dzejnieku muzejos un aprunājoties ar muzeju speciālistiem. Kuri komponisti ir rakstījuši mūziku ar šo rakstnieku dzejas rindām un kā veidojās sadarbība starp šīm mākslām?

Koncertlekcijā izskanēs Jāņa Lūsēna, Zigmāra Liepiņa, Raimonda Paula un citu Latvijas komponistu mūziku.

Latvijas skolas somas koncertprogramma “Atmodas dziesmas” ir koncertlekcija skolniekiem visā Latvijā par mūsu skaisto dzimteni Latviju. Ko nozīmē būt latvietiem 21. Gadsimtā? Koncertlekcijas stāstā aplūkosim Latvijas ceļu uz neatkarību caur slavenām latviešu dziesmām, pastāstīsim vēsturiskus faktus par trešo Latvijas atmodu caur mūziku. Priekšnesums veidots, lai celtu patriotismu jauniešos, cienītu savu pēcteču sasniegumus, lai ikviens skolnieks zinātu savas valsts vēsturi.

Koncertā skanēs populārākās latviešu komponistu dziesmas un skaņdarbi no Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmāra Liepiņa, grupas Pērkons, Emīla Dārziņa u.c. Koncertstāstu papildinās īpaši veidoti video materiāli no Latvijas skaistās dabas, kā arī vēsturiskie materiāli. Koncertlekcija ir veidota kā palīgmateriāls mācību stundām.

Koncertlekciju vadīs dziedātājs Ivo Grīsniņš-Grīslis ar pavadošo sastāvu.

Muzikālā norise ir veltīta divām tēmām – tautas varoņa tēlam latviešu literatūrā un mūzikā un Latvijas vēstures varoņiem.

Lāčplēsis ir latviešu tautas eposa varonis, lāčplēši ir Latvijas valsts aizstāvji. Koncertlekcijas laikā skolēni izzina Lāčplēša tēlu literatūrā un mākslā, kopā ar māksliniekiem iepazīst Latvijas vēstures varoņus – latviešu strēlniekus. Tāpat godinot mūsdienu varoņus, gan tos, kuri sargā mūsu valsti, gan tos, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē.

Stāsti mīsies ar mūziku. Muzikālo daļu veido latviešu komponistu radīti skaņdarbi, kas veltīti varonības un dzimtenes mīlestības tēmām. Piemēram, Ērika Ešenvalda, Haralda Sīmaņa, Jāzepa Vītola skaņdarbi, latviešu tautas dziesmas, strēlnieku dziesmas un citas.

Koncertlekcijas “Mēs esam Latvija” vēstījums ir, ka Latvija ir iespēju zeme, vieta, no kuras nāk augsta līmeņa profesionāļi un izcilības. Sākot ar kultūru un sportu līdz pat zinātnei un jaunuzņēmumiem. Šī norise ir izveidota, lai jauniešus informētu un ieinteresētu jautājumos par Latvijas vēsturi un kultūru. Lekcijā jaunieši tiek iesaistīti ar viktorīnas spēli par dažādiem jautājumiem par Latviju, kuri ir rūpīgi izstrādāti, ņemot vērā skolā apgūstamo vielu un mācību saturu. Protams, ka šī ir muzikāla lekcija, tādēļ dziedāsim visi kopā dziesmas no Latviešu dižajiem komponistiem un izpildītājiem. Koncertlekcijas programmā izskanēs mūzika, ko radījis Emīls Dārziņš, Uldis Stabulnieks, Pēteris Vasks, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Renārs Kaupers un citi. Uz tikšanos Jūsu skolā!

Muzikālā darbnīca “Skaņu virpulī” skolēni iepazīsies ar vairākiem klasiskās un populārās mūzikas instrumentiem (čells, kontrabass, klavieres, ģitāra) un to, kā tie tiek izmantoti mūsdienu populārajā mūzikā. Skolēni uzzinās, kā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību satiekas klasiskā un modernā mūzika, kā rada popmūzikas hītus, ko dara bungu mašīna, ko var izdarīt ar sintezatoriem utt. Skolēniem tiks dota iespēja izmēģināt instrumentus, lai saprastu, kā tie darbojas un kā veidojas skaņa.

Dejas izrāde “Riekstkodis” ir veidota pēc E.T.A. Hofmaņa (E. T. A. Hoffmann) pasakas “Riekstkodis un Peļu ķēniņš” motīviem. Klasiskais Ziemassvētku stāsts par drosmi, draudzību un pieaugšanu jaunā iestudējumā.

Riekstkoža un Marijas stāstu izdejo divas balerīnas (Kate Ikauniece un Olga Aleksejeva), savukārt dejas papildina stāstnieks, aktieris Uldis Sniķers. Izrādē tiek atskaņota Pētera Čaikovska klasiskā baleta “Riekstkodis” mūzika – “Cukurplūmju laumiņas deja”, “Pas de deux”, “Puķu valsis” un citas dejas.

Dejas izrādi papildina videomākslinieces Madaras Dzintras Plušas īpaši sagatavotās animācijas.

“Sprādziens mūzikā” ir koncertlekcija jauniešiem visā Latvijā. Tajā tiks apskatīts, kā populārā mūzika ir attīstījusies no 1920. līdz 2020. gadam: džeza, blūza ēra, svinga laiks, revolucionārie rock’n’roll gadi, hipiju plūsma, disko spožums, astoņdesmitie, 90. gadu popkultūra un mūsdienas. Kopā ceļosim laikā, izzinot, kā mūzika iet roku rokā ar 20. gadsimta vēstures lielākajiem notikumiem un atspoguļo savu laikmetu. Koncertstāstu papildinās īpaši veidoti video materiāli.

Programmā skanēs populārākās dziesmas no Elvisa Preslija, The Queen, Maikla Džeksona, The Beatles, AC/DC, ABBA, Frenka Sinatras, The Rolling Stones u.c. Programma ir interaktīva, bērniem būs iespēja ne tikai uzzināt daudz jauna,bet arī pašiem apgūt soļus no populārām dejām un dziedāt līdzi pasaulslavenām dziesmām.

Programmā izmantotas digitālo tehnoloģiju iespējas, lai skatītāji varētu sajusties kā īstā rokkoncertā. Papildus kopā izpētīsim mūzikas instrumentus, bez kuriem populārā mūzika nebūtu tāda, kādu to pazīstam: elektrisko ģitāru, akustisko ģitāru, bungu komplektu, basģitāru un elektriskās klavieres.

Koncertlekciju vadīs dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar Artu Abaroniņu un Jāņa Miltiņa vadīto instrumentālo grupu.

Koncertlekcijai pieejamas darba lapas. Koncertlekcija pieejama klātienē vai digitāli.

Mūsdienās kino un mūzika ir neatņemama kultūras sastāvdaļa. Šajā lekcijā jauniešiem būs iespēja uzzināt, kā ir radies kino un kā mūzika ir palīdzējusi šim žanram attīstīties. Izpildīsim spilgtākos un pazīstamākos kino mūzikas skaņdarbus un stāstīsim un rādīsim, kā mūsu ikdiena tika padarīta krāsaināka, sākot ar fotoaparāta un kineskopa izgudrošanu, beidzot ar spilgtiem video specefektiem un izteiksmīgu skaņu. Programmu papildinās īpaši sagatavoti video materiāli. Apskatīsim spilgtākos momentus no mēmā kino un pirmajām krāsainajām filmām līdz mūsdienu kino tehnoloģijām un izpildīsim mūziku no dažādu žanru kino filmām: zinātniskās fantāzijas, piedzīvojumu filmām, drāmām un multfilmām. Īpaša uzmanība tiks veltīta Latvijas kino mūzikas šedevriem. Koncertlekcijā skanēs populārākās kinofilmu melodijas no tādām filmām kā “Mūzikas skaņas”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”, “Neiespējamā misija”, “Ledus sirds”, “Titāniks”, “Smaragdu pilsētas burvis” u.c. Programma ir interaktīva, skatītājiem būs iespēja gan uzzināt daudz ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas, kā arī dziedāt visiem kopā. Pedagogiem būs pieejami sagatavoti jautājumi skolēniem par koncertlekcijas saturu, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti un palielinātu klausītāju iesaisti.

Koncertlekciju vadīs dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu.

Koncertlekcijai pieejamas darba lapas.

“Imants Kalniņš. 80” ir koncertlekcija skolēniem visā Latvijā, kas veltīta Imantam Kalniņam, vienam no izcilākajiem latviešu komponistiem, kurš 2021. gadā svin 80 gadu jubileju.

Vienā programmā skaistākās un iemīļotākās Imanta Kalniņa dziesmas, lai kopā ar klausītājiem izbaudītu mūziku, kas vienmēr ir jauna. Koncertlekcijas vadītāja dziedātāja Ieva Sutugova skolēniem izstāstīs svarīgāko, kas katram būtu jāzina par komponista dzīvi un daiļradi.

Ieva Sutugova un Mikus Abaroniņš izpildīs tādas dziesmas kā: Smilšu Rausis, Dūdieviņš, Bimini, Lilioma dziesma, Dzeguzes balss, Svētku diena, Virs galvas mūžīgs piena ceļš, kā arī citas brīnišķīgas kompozīcijas. Programmā piedalās pieredzējusi instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā, kas nodrošināja instrumentālo pavadījumu šovos Es mīlu Tevi, Latvija, Muzikālā banka un X Faktors.

Koncertlekcijai pieejamas darba lapas. Koncertlekcija pieejama klātienē vai digitāli.

Norises apraksts “Dzeja un mūzika” ir jauna koncertlekcija par latviešu dižākajiem un iemīļotākajiem dzejniekiem, un to, kā viņu darbu varam satikt arī mūzikā. Šī lekcija ir paredzēta skolēniem visā Latvijā, un tā ir pieejama gan klātienē, gan digitāli.

Koncertlekcijā stāstīsim par Aleksandru Čaku, Raini, Imantu Ziedoni, Aspaziju, Vizmu Belševicu, Klāvu Elsbergu, Ojāru Vācieti un citiem. Kuri komponisti ir rakstījuši mūziku ar šo rakstnieku dzejas rindām, un kā veidojās sadarbība starp šīm mākslām? To mēs noskaidrosim kopā!

Nodarbībā iepazīsim dzejniekus, skanēs skaistākās dziesmas ar aplūkoto dzejnieku tekstiem, viesosimies dzejnieku muzejos un aprunāsimies ar muzeju speciālistiem.

Koncertlekcijas laikā dzirdēsim Jāņa Lūsēna, Zigmāra Liepiņa, Raimonda Paula un citu Latvijas komponistu mūziku.

Koncertlekciju vadīs dziedātājs Mikus Abaroniņš. Lekcijā piedalās Radio Bigbenda ģitārists Rihards Goba.

Koncertlekcijai pieejamas darba lapas.